Iepazīstam Jura Ziemeļa dzīvi

Mūsu lielais kopdarbs meklējot un apkopojot visus iespējamos materiālus par Jura Ziemeļa dzīvi iesākās ar Antas Bergmanes aicinājumu organizēt piemiņas vakaru Kara vēstures muzejā, 2009. gada sākumā. Tā pirms kāda mēneša man Anta zvanīja un teica: „gadu mijā paliek 20 gadi, kopš Juris miris un kaut kas ir jādara, lai Ziemeļa piemiņa tiktu pienācīgi atzīmēta.”

Nākošajā dienā viņa jau zvanīja no Kara muzeja, kur jau tika sarunāts 4. februāris un mums, citiem viņas draugiem, atlika tikai piebiedroties uzsāktajam darbam.

Kā jau tādos gadījumos visi steigšus pārkrāmējām savas bilžu kastes un mapes un kad pēc nedēļas jau tikāmies pie Antas mājās un tūlīt pēc tam pie Jāņa un Vitas Vēveriem, tad acis priecēja jau krietna fotogrāfiju un rakstu kaudzīte. Protams, tas bija pietiekoši tikai pašam sākumam, jo daudzas fotogrāfijas bija sliktas kvalitātes un šie materiāli aptvēra tikai dažus viņa dzīves periodus.

Tādēļ, Anta drīz vien jau sarunāja mūsu ciemošanos Bārbeles pagastā (tas ir Bauskas virzienā) Jura Ziemeļa dzimtajās mājās, kur joprojām dzīvo viņa māsa Ieva Vāne un tur pat tuvumā arī viņas meitas Zaiga Vāne un Jura krustmeita Monika Ozoliņa . Tā bija ļoti sirsnīga un atmiņu stāstiem bagāta pēcpusdiena. Māsa labi atceras gan Sibīrijas izsūtījuma gadus, kad tās īsās reizes, kad starp čekas soda nometnēm Juris dzīvoja mājās. Tur ieguvām jaunas fotogrāfijas, turējām rokās Jurim piešķirto Lietuvas valsts Ordeni un apstaigājām viņa dzimto pagalmu, kur Juris pavadīja savus bērnības gadus.

Jura Ziemeļa dzimtās mājas - Foto: J.Rožkalns

Monika Ozoliņa, Zaiga Vāne, Ieva Vāne (zemāk) - Foto: J.Rožkalns

Turpat Bārbeles centrā, bibliotēkā tikām laipni uzņemti no vadītājas Brigitas Krauzes, ar viņas rūpīgo gādību lasītavā ir izveidots Jura Ziemeļa piemiņas stends, viņa dzīvei veltīts albūms un daudz kas te liecina, ka bārbelieši sava slavenā patriota piemiņu tur augstā godā. Protams, arī te mēs iegūstam jaunus materiālus, kas varēs tālāk papildināt šo mājaslapu un 4. februāra piemiņas vakaru.

Jāsaka, ka šī iesāktā rosība mudina mūs domāt par jaunām tikšanās reizēm, kuros tā laika brīvības cīņu dalībnieku skaits arvien aug.
Tā ciemos pie Jāņa un Vitas Vēveriem un piektdien, 21. novembrī  mūsu kabinetā fotogrāfijās redzami: vispirms, pēc vairākiem gadiem atkal dzimtenē ciemojas Konstantīns Pupurs, tad Paulis Kļaviņš, Anta Bergmane, Kaspars Bergmanis, Ingūna Mīlgrāve-Krima, Miervaldis Krims, Aivars Jakovičs, Ingus Kalns, Bens Latkovskis, Jānis Vēveris, Gunta un Jānis Rožkalni.

Arvien vairāk ielasoties Jura Ziemeļa cietuma vēstulēs, publikācijās un dzirdot Jura draugu atmiņas redzam, cik bagāta ir bijusi viņa iekšējā dzīve, kura izsauca tādu satraukumu varenās padomju impērijas specdienestos un tiesas zālēs. Tā būs iespaidīga vēstures liecība, bet jaunajai paaudzei uzrunājošs piemērs, kas liks padomāt un daudz ko pārvērtēt.

Jānis Rožkalns