Cīnītājs par latviešu tautas tiesībām Juris ZIEMELIS
„Visa viņa dzīve līdz pat pēdējam brīdim ir bijusi saistīta ar cīņu par latviešu tautas tiesībām. Šī cīņa Jurim Ziemelim bija ļoti personīga – tajā viņš ielika visu savu spēku, visas savas zināšanas, visas savas jūtas.”
Pāvils Brūveris
žurnālists, brīvības cīnītājs, bīskaps
1979. gadā Jura Ziemeļa vārds plaši izskanēja pasaulē sakarā ar tā saucamā “45 baltiešu memoranda” parakstīšanu 1979. gada 23. augustā, kurā bija norādes uz Molotova – Ribentropa pakta slepenā papildprotokola eksistenci, tā politiskajām sekām un to novēršanas nepieciešamību, atjaunojot Baltijas valstu suverenitāti. Tas bija pirmais baltiešu neformālais dokuments pēckara vēsturē, kas ieguva plašu ievērību pasaulē. Ar Gaismas Akcijas palīdzību tas tika publicēts un komentēts lielākajās pasaules avīzēs.
Pēc šī “45 baltiešu memoranda parakstīšanas” Jura Ziemeļa vārds arvien biežāk parādījās un visspilgtākos viņa pilsoniskās drosmes apliecinājumus mēs piedzīvojām kopš 1987. gada 14. jūnija, kad, paralēli pirmajam “Helsinku 86″ rīkotajam tautas piemiņas mītiņam pie Brīvības pieminekļa, viņš bija iniciators spontānai parakstu vākšanai Bastejkalnā zem prasības par Gunāra Astras atbrīvošanu. Viņš ar dedzīgu runu iestājās par savu draugu un līdzgaitnieku Gunāru Astru, kurš tajā laikā bija ieslodzīts Permas politieslodzīto stingrā režīma nometnē, kā rezultātā tika savākti 282 paraksti zem šīs ar roku rakstītās prasības.
Ziemelis diezgan nelabprāt sākumā ar viņiem saistījās, taču pēc 1987. gada 14. jūnija viņš kļuva par viņu intelektuālo vadītāju, kurš acīmredzot netīkoja pēc varas. Šajā laikā Juris Ziemelis pievienojās Helsinku grupai, sniedza tai atbalstu un padomus gan dokumentu sastādīšanā, gan dažādu aktivitāšu organizēšanā.
Visa viņa turpmākā dzīve līdz pat pēdējam brīdim ir bijusi saistīta ar cīņu par latviešu tautas tiesībām. Šī cīņa Jurim Ziemelim bija ļoti personīga – tajā viņš ielika visu savu spēku, visas savas zināšanas, visas savas jūtas. Tas bija arī viens no iemesliem, kas divu gadu laikā Jura Ziemeļa dzīvi nodedzināja kā sveci no abiem galiem.
Pēdējā reize, kad Juris Ziemelis publiski uzrunāja ļaudis, bija 1988.gada 18.novembris Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Ziemeļa runas vienmēr bija saturīgas, spēcīgas un labi argumentētas. Šajā 18.novembrī savā pēdējā runā, tuvāko draugu atbalstīts, Juris Ziemelis teica: “Mūsu brāļi un draugi ir tie, kuriem ir svēta brīvība, mūsu ienaidnieki lai ir tie, kuri apspiež šo brīvību!” Viņš noslēdza šo uzrunu ar vārdiem:
Pāvils Brūveris (no topošās P.Kļaviņa grāmatas par GAISMAS AKCIJU)
Atvaino,komentāru veidne ir slēgta pašlaik.
